Нас посетили

понедельник, 23 марта 2015 г.

Река Лиелупе. Первая весенняя рыбалка.

 Вот и состоялось открытие сезона открытой воды. Так как погодные условия не позволяли рассчитывать на хороший клев, мы решили провести хороший солнечный денек на берегу речки Лиелупе в ожидании поднимающегося вимбаса. Рыбу , правда, мы так в этот день и не увидели, но это ничуть не повлияло на наше прекрасное настроении. Ведь что может быть лучше, после длинных зимних вечеров, чем приятные посиделки на берегу в отличной компании да еще и с миниатюрным столиком под рыбалочку ...














суббота, 21 марта 2015 г.

Изменение в правилах любительской ловли 2015 год ( предварительная версия)

  Предварительная версия пока только на латышском языке , как будет  принято то добавлю и перевод .


2015.gada Noteikumi Nr.
Rīgā (prot. Nr. §)
Projekta versija 17.03.15.

Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi
Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskās personas (turpmāk - personas) Latvijas Republikas ūdeņos drīkst izmantot makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības zivju un vēžu, kā arī citu ūdens bezmugurkaulnieku (turpmāk - zivis un vēži) ieguvei savam patēriņam.
2. Šos noteikumus nepiemēro ūdeņos, kas tiek izmantoti specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai, tai skaitā mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotos privātajos ezeros, kuros zvejas tiesības nepieder valstij.
2
3. Makšķerēt, vēžot un nodarboties ar zemūdens medībām Latvijas Republikas ūdeņos ir tiesības personai, kas zivju un vēžu ieguves laikā var uzrādīt:
3.1. derīgu makšķerēšanas karti (izņemot šo noteikumu 4.punktā minētās personas), kurā norādīts personas vārds, uzvārds un personas kods, vai arī var nosaukt elektroniski (internetā) iegādātas makšķerēšanas kartes numuru;
3.2. dokumentu, kas ļauj identificēt personu un tās vecumu (vārds, uzvārds un personas kods), bet invalīdiem vecumā no 16 līdz 65 gadiem - invaliditātes apliecību.
3.3.vietās kur ieviesta licencētā makšķerēšana, licencētā vēžošana vai licencētās zemūdens medības – arī derīgu makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību licenci.
3
4. Personām vecumā līdz 16 gadiem un vecākām par 65 gadiem, kā arī invalīdiem makšķerēšanas karte nav nepieciešama.
5. Atbilstoši šajos noteikumos paredzētajam regulējumam makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības var izmantot:
5.1.publiskajās upēs un publiskajos ezeros (Civillikuma I pielikums), privātajās upēs un privātajos ezeros, kuros zvejas tiesības pieder valstij (Civillikuma II un III pielikums), citos ūdeņos, kuri nav privātā īpašumā, kā arī privātajās upēs, kurās zvejas tiesības nepieder valstijjebkura persona;
5.2.privātajos ezeros, kuros zvejas tiesības nepieder valstij – attiecīgā ezera īpašnieks vai ar tā atļauju arī cita persona. Šāda ezera īpašnieks izvieto pie ezera attiecīgu privātīpašuma norādi.
5.3.Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos – jebkura persona.
6. Makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdeņos notiek atbilstoši šiem noteikumiem un attiecīgo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem.
75
7. Latvijas Republikas ūdeņos var tikt noteikta no šiem noteikumiem atšķirīga makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtība saskaņā ar šo noteikumu VII. nodaļu.
6
8. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību sacensību nolikumu sacensību organizētājs saskaņo ar vietējo pašvaldību, Valsts vides dienestu, bet īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
9. Personai makšķerējot, vēžojot vai nodarbojoties ar zemūdens medībām ir tiesības bez maksas izmantot dabisko tauvas joslu: gar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrasti – 20 metru, gar privāto ūdeņu krastiem – 4 metru, gar pārējo ūdeņu krastiem – 10 metru platumā.

2. Vispārējie ierobežojumi un prasības makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanā

25
26
1818 3610.Aizliegts atrasties ūdenstilpēs vai to tiešā tuvumā:
10.1. ar zivju un vēžu ieguves rīkiem, ja to lietošana attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta, izņemot pārvietošanos ar laivu, ja tiek nodrošināts, ka attiecīgo rīku lietošanas aizlieguma vietā tie laivā tiek novietoti un uzglabāti apvalkā (iesaiņojumā) tādā stāvoklī, kas neļauj ar tiem uzreiz uzsākt zivju vai vēžu ieguvi;
10.2. ar lomu - saskaņā ar šiem noteikumiem iegūto un paturēto zivju vai vēžu skaitu un svaru, kura ieguve attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta vai kas neatbilst citiem šo noteikumu nosacījumiem (tostarp loma pārsniegšana, neatbilstība zivju vai vēžu pieļaujamam garumam, neatbilstība darbībām ar noķerto lomu u. c.)27

1128
1919371111 11.Aizliegts veikt šādas darbības:
11.1. slēpt zivju un vēžu ieguves rīkus un lomu;
11.2. pārvietot zivis un vēžus no vienas ūdenstilpes otrā, neievērojot Zvejniecības likuma 22.pantā noteiktās prasības;
11.3. aiztikt vai bojāt rūpnieciskās zvejas rīkus;
11.4. veidot krāvumus un aizsprostojumus upēs, kā arī kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ezerus un upes ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci, kā arī ezerus savstarpēji;
11.5.piesārņot ūdenstilpes un to piekrastes joslu;
11.6. enkurot laivas un veikt zivju un vēžu ieguvi apzīmētos kuģu ceļos.
11
17
22
32

12. Personām ir pienākums:
12.1 nosūtīt valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR" (turpmāk - institūts) (Rīgā, Daugavgrīvas ielā 8) zivij vai vēzim piestiprināto numurēto zīmi ar zinātniski pētnieciskās iestādes nosaukumu vai abreviatūru, ja lomā ir iegūta pētījumu nolūkos iezīmēta zivs vai vēzis, kā arī sniegt informāciju par zivs vai vēžu sugu, garumu, svaru, iegūšanas rīku, vietu, laiku un citiem apstākļiem.
12.2. ziņot Valsts vides dienestam par makšķerēšanas un rūpnieciskās zvejas noteikumu pārkāpumiem, kā arī par masveidīgas zivju bojāejas gadījumiem.
10
11


3. Makšķerēšanas tiesību izmantošanas nosacījumi

3.1.Makšķerēšanai pieejamie ūdeņi un zivju ieguves veids
13. Makšķerēšana, ievērojot šos noteikumus un tajos noteiktos ierobežojumus, ir atļauta visos šo noteikumu 5.punktā minētajos ūdeņos.
14. Makšķerēšanā zivju ieguvei izmanto tādus rīkus un paņēmienus, kas rosina zivi ar muti satvert mākslīgu vai dabisku ēsmu, lai to ar āķi noķertu mutes daļā. Zivju ķeršana, aizķerot ar āķi jebkurā citā tās ķermeņa daļā (cemmerēšana), ir aizliegta.

3.2.Makšķerēšanas rīku izmantošana
15.Vienai personai vienā makšķerēšanas reizē vienlaikus atļauts izmantot šādu skaitu makšķerēšanas rīku:
15.1. divus makšķerēšanas rīkus iekšējos ūdeņos (izņemot velcēšanu no laivas ar mehānisku dzinēju), ja katram rīkam ir ne vairāk par trim jebkura veida āķiem (arī vairākžuburu), ievērojot, ka vairāk kā vienu vairākžuburu āķi atļauts lietot tikai tad, ja vairākžuburu āķi ir brīvi (kustīgi) pievienoti pie vienas mākslīgās ēsmas vai mānekļa un attālums starp tuvākajām šādu vairākžuburu āķu nostiprināšanas vietām nepārsniedz 12 cm.
15.2. trīs makšķerēšanas rīkus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos, ja visu rīku kopējais āķu skaits nepārsniedz deviņus āķus (arī vairākžuburu), ievērojot, ka vairāk kā vienu vairākžuburu āķi atļauts lietot tikai tad, ja vairākžuburu āķi ir brīvi (kustīgi) pievienoti pie vienas mākslīgās ēsmas vai mānekļa un attālums starp tuvākajām šādu vairākžuburu āķu nostiprināšanas vietām nepārsniedz 12 cm.
15.3. vienu rīku ar šo noteikumu 15.1.punktā noteikto āķu skaitu, velcējot no laivas ar mehānisko dzinēju.
16.13
2222 Ēsmas zivtiņu ieguvei atļauts lietot tīkliņu, kas nav lielāks par 1,5 x 1,5 metriem (tīkla linuma laukums līdz 2,25 m2 ), ar linuma acīm, kas nav lielākas par 10 milimetriem.
23217. Izmantojot zivju ieguvei makšķerēšanas rīkus, nav atļauts pielietot:
17.1. dabisko ēsmu - lašu, taimiņu, alatu un strauta foreļu – makšķerēšanai;
17.2. par ēsmas zivīm šo noteikumu 20.punktā minēto sugu zivis (izņemot asarus), kā arī šiem mērķiem aizliegts izmantot vēžus un nēģu kāpurus (ņurņikus). Ēsmas zivis drīkst ķert tikai tajā ūdenstilpē, kurā tās lietos makšķerēšanai.
17.3. uztveramo āķi (gafu) zivju uztveršanai, izņemot zemledus makšķerēšanā;
17.4.brīvi peldošus makšķerēšanas rīkus un atstāt makšķerēšanas rīkus bez vizuālas kontroles un uzraudzības, attālinoties no tiem tālāk par 50 metriem.

3.3. Pieļaujamais loms un darbības ar noķertajām zivīm

18. Vienā makšķerēšanas reizē personas loms nedrīkst pārsniegt: Vienai personai neatkarīgi no makšķerēšanas ilguma lomā atļauts paturēt:
18.1. mencas –10 (desmit) gabalu;
18.2. akmeņplekstes, līņus, sapalus, vēdzeles, vimbas – 5 (piecas) no katras sugas;
18.3. ālantus, līdakas, salates (meža vimbas), samus, sīgas, zandartus, zušus – 3 (trīs) no katras sugas;
18.4. alatas, strauta foreles – 1 (vienu) no katras sugas;
18.5. taimiņus, lašus, kas noķerti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos, kā arī Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā, posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES – 1 (vienu) no katras sugas;
18.6. asarus, kas noķerti:
18.6.1. iekšējos ūdeņos – 5 (piecus) kg;
18.6.2.Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča ūdeņos – 10 (desmit) kg;
18.7. plekstes, salakas – 10 (desmit) kg no katras sugas;
18.8. pārējo sugu zivis – bez skaita un svara ierobežojuma;
18.9. trīsuļodu kāpurus un sānpeldes – 100 (simts) gramu.

19
1818 19. Lomā atļauts paturēt zivis, kas atbilst šādam pieļaujamam garumam:
19.1.samu - sākot ar 70 centimetriem;
19.2. lasi – sākot ar 60 centimetriem;
19.3. līdaku, taimiņu un zuti – sākot ar 50 centimetriem;
19.4. salati (meža vimbu) un zandartu – sākot ar 45 centimetriem;
19.5.vēdzeli – sākot ar 40 centimetriem
19.6. strauta foreli, mencu – sākot ar 35 centimetriem;
19.7. akmeņpleksti, alatu, ālantu, sapalu, sīgu, vēdzeli un vimbu (izņemot vimbu, kura noķerta Daugavā virzienā no Rīgas HES augšup pret straumi un kuras pieļaujamais garums nav noteikts) – sākot ar 30 centimetriem;
19.8. līni – sākot ar 25 centimetriem.
19.9. asari, kas noķerts Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos, – sākot ar 19 centimetriem;
2032 20. Visu sugu zivju garumu nosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam.20
21. Katra persona saskaņā ar šiem noteikumiem noķertās zivis uzglabā atsevišķi, izņemot gadījumus, ja vairāku personu kopējais loms nepārsniedz vienai personai atļautā loma lielumu.
22. Noķerot zivi, kuras paturēšana lomā nav atļauta, zivi nekavējoties atlaiž. Ja āķi no zivs nevar saudzīgi izņemt, tad āķi atstāj, auklu nogriež un zivi atlaiž.
23. Lomā paturamās zivis nogalina:
23.1. uzreiz pēc zivju noķeršanas - ja makšķerē bez ledus periodā, izņemot dzīvas zivis, kuras drīkst uzglabāt ūdens vidē un peldus stāvoklī, bet tās nedrīkst būt piesietas vai aizāķētas, un tās nogalina uzreiz pēc makšķerēšanas beigām;
23.2. uzreiz pēc makšķerēšanas beigām- ja makšķerē zem ledus, un zivis aizliegts atstāt uz ledus pēc makšķerēšanas pabeigšanas.
24. Noķertās zivis līdz makšķerēšanas beigām aizliegts sadalīt vai kā savādāk izmainīt to veselumu, izņemot to zivju ķidāšanu, kurām nav noteikts loma svara ierobežojums.

3.4. Makšķerēšanas liegumi
25. Aizliegts paturēt lomā šādu sugu zivis:
25.1. nēģus – visu gadu;
25.2. lašus un taimiņus:
25.2.1. iekšējos ūdeņos visu gadu, izņemot Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā;
25.2.2. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos no 1.oktobra līdz 15.novembrim, izņemot Rīgas jūras līča ūdeņu teritorijā no Vecāķiem līdz Vaivariem, kas atrodas starp perpendikuliem, kuri vilkti no krasta punktu koordinātām – 57° 05' 10'' N, 24° 07' 03'' O un 56° 57' 70'' N, 23° 40' 40'' O – uz 20 m izobatas līniju;
25.3. alatas, līdakas – no 1.februāra līdz 30.aprīlim;
25.4. salates (meža vimbas) – no 1.marta līdz 15.maijam;
25.5.zandartus – no 16.aprīļa līdz 31.maijam;
25.6. akmeņplekstes – no 1.jūnija līdz 31.jūlijam;
25.7. strauta foreles - no 1. septembra līdz 30. novembrim
25.8. sīgas un repšus (ripusus) – no 1.oktobra līdz 30.novembrim;
26. No 1. marta līdz 30.aprīlim aizliegta jebkura veida makšķerēšana:
26.1. no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visās ūdenstilpēs, izņemot makšķerēšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos un licencētās makšķerēšanas vietās;
26.2. kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ezerus un upes ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci, kā arī ezerus savstarpēji.
27. No 1.februāra līdz 30.aprīlim aizliegts makšķerēt ar ēsmas zivtiņu visās ūdenstilpēs, izņemot makšķerēšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos un licencētās makšķerēšanas vietās.
24
171735352020. 28. Visu gadu aizliegta jebkura veida zivju ieguve:
28.1. jūrā ietekošo upju un kanālu grīvas rajonā:
28.1.1. jūras piekrastes ūdeņos Ventas grīvas rajonā – 2000 metru rādiusā no ietekas, Daugavas, Salacas, Gaujas un Lielupes grīvas rajonā – 1000 metru rādiusā no ietekas, pārējo upju un kanālu ietekas rajonā – 200 metru rādiusā no ietekas, izņemot makšķerēšanu no moliem jūras pusē un no jūras krasta vietās, kas ir atļautas publiskai pieejai;
28.1.2. 200 metru posmā virzienā augšup pret straumi no līnijas, kas savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus, bet vietās, kur upju un kanālu grīvas rajonā ir izbūvēti moli, – iekšpusē starp moliem visā to garumā;
28.2. 50 metru posmā lejup pa straumi no aizsprostiem, slūžām, ūdenskritumiem un citām cilvēka darbības rezultātā radītām gultni aizsprostojošām ietaisēm;
28.3. no tiltiem un zem tiltu konstrukcijām;
28.4. ne tuvāk kā 50 metru attālumā no noteiktā kārtībā apzīmētiem rūpnieciskās zvejas rīkiem, zivkopības sprostiem un zivju ceļu konstrukcijām;
29. Atsevišķos ūdeņos (upju posmos, ezeru daļās) makšķerēšanai papildus aizliegtie laika periodi ir norādīti šo noteikumu 1.pielikumā.231616 161634

4. Vēžošanas tiesību izmantošanas nosacījumi
30. Vēžošana, ievērojot šos noteikumus un tajos noteiktos ierobežojumus ir atļauta šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajās ūdenstilpēs, kā arī citās ūdenstilpēs, kurās atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību ir ieviesta licencētā vēžošana.
14
283031.Vēžošana ir atļauta, ja vēžus ķer ar rokām vai izmanto ne vairāk kā piecus krītiņus, ievērojot šādus nosacījumus:
31.1. vēžus atļauts ķert ar krītiņiem, kuru diametrs nepārsniedz 80 centimetru, sētas augstums – 15 centimetru un linuma acs izmērs – 20 milimetru. Krītiņa konstrukcijas shēma atbilst šo noteikumu 4.pielikumam;
31.2. katram krītiņam jābūt aprīkotam ar 3 x 7 centimetrus lielu plastikāta plāksni, uz kuras ar ūdensizturīgu marķieri norādīts personas - krītiņa īpašnieka vārds un uzvārds. Ja vēžus ķer persona, kas nav minēta šo noteikumu 4.punktā, norāda arī makšķerēšanas kartes numuru. Marķējums ir skaidri salasāms, un tas atrodas virs ūdens vai ūdens virsmas līmenī;
32. Aizliegts ķert vēžus alās ar rokām un izdzīt tos no alām vai slēptuvēm.
33. Aizliegts iegūt vēžus (platspīļu un šaurspīļu) – no 1.oktobra līdz 30.jūnijam, kā arī vēžu mātītes ar redzamiem ikriem – visu gadu.
34. Vienai personai neatkarīgi no vēžošanas ilguma lomā atļauts paturēt:
34.1. platspīļu vēžus – tikai saskaņā ar licencētās vēžošanas kārtību;
34.2. šaurspīļu vēžus, dzeloņvaigu vēžus un signālvēžus – ne vairāk kā 50 gabalu no katras sugas, ja vien attiecīgās ūdenstilpes licencētās vēžošanas kārtībā nav paredzēts lielāks konkrēto sugu ieguvei atļautais vēžu skaits.
35. Lomā atļauts paturēt tikai tos vēžus (vēžu sugu attēli ar to atšķirības pazīmēm norādīti šo noteikumu 3. pielikumā), kas atbilst šādam pieļaujamam garumam:
35.1. platspīļu vēzi un šaurspīļu vēzi – sākot ar 10 centimetriem,
35.2.dzeloņvaigu vēzi un signālvēzi – sākot ar 8 cm.
36. Vēža garumu nosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa (asa izauguma pirms acīm) līdz astes vidējās plāksnītes galam.




15

5. Zemūdens medību tiesību izmantošanas nosacījumi
37. Zemūdens medības, ievērojot šos noteikumus un tajos noteiktos ierobežojumus ir atļautas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos, un ar īpašnieka atļauju privātajos ezeros, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, kā arī ūdeņos, kuros saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību, ir ieviestas licencētās zemūdens medības. Papildus iepriekš minētajam zemūdens medības ir atļautas arī šo noteikumu 5.pielikumā norādītajos ūdeņos vai to daļās, ja vien attiecīgajās vietās nav ieviesta licencētā makšķerēšana, vēžošana vai zemūdens medības.
38. Lietojot zemūdens medību rīkus, ievēro šādas prasības:
38.1. aizliegts izmantot akvalangu vai citu autonomu elpošanas aparātu;
38.2. atļauts izmantot tikai ar muskuļu spēku uzlādējamu harpūnšauteni, kuras harpūnas uzgaļa platums nepārsniedz 10 centimetru;
38.3. zemūdens medību rīku izmantošana nav atļauta bērniem vecumā līdz 16 gadiem bez vecāku vai pieaugušo uzraudzības;
38.4. aizliegts atrasties ar pielādētu harpūnšauteni krastā vai ūdenī tuvāk par 20 metriem no krasta līnijas publiskās atpūtas vietās, kā arī vietās, kur pulcējas daudz cilvēku (piemēram, peldvietā, ūdenssporta un kultūras pasākumu vietā), un tuvāk par 20 metriem no apzīmēto peldvietu un ūdenssporta vietu teritorijas;
38.5. zemūdens medību rīkus atļauts izmantot zivju ieguvei tikai personai atrodoties ūdenī;
38.6. zemūdens medību rīku izmantošanas laikā personai piestiprināma košas krāsas boja ar vismaz astoņus kilogramus lielu celtspēju (turpmāk – boja), kas norāda zemūdens mednieka atrašanās vietu ūdenī;
38.7. zemūdens medību rīkus aizliegts izmantot no saulrieta līdz saullēktam, ja vien šo noteikumu 38.6.apakšpunktā minētā boja nav aprīkota ar atstarojošiem elementiem un riņķa uguni – gaismas lukturi, kas novietots tā, lai gaisma būtu redzama 360 grādu lielā horizontālā lokā.
38.8. zemūdens medību laikā aizliegts loma iegūšanai izmantot jebkādus tīklus vai ķeseles, kā arī zivis un vēžus ķert ar rokām.16
35333528 31 31. 3139. Persona iegūtās zivis līdz zemūdens medību beigām uzglabā, nostiprinot tās pie bojas vai pie personas aprīkojuma jostas.
40. No 1. marta līdz 30.aprīlim zemūdens medības ir aizliegtas visās ūdenstilpēs, izņemot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos un licencēto zemūdens medību vietās.5
41. Uz zemūdens medībām attiecas arī šo noteikumu normas, kas paredzētas šādos noteikumu punktos, kas regulē makšķerēšanas tiesību izmantošanas nosacījumus:
41.1. 18.punkts par pieļaujamā loma lielumu;
41.2.19.punkts par lomā paturēt atļauto zivju garumu;
41.3. 20.punkts par zivju garuma noteikšanu;
41.4. 25.punkts par attiecīgo sugu zivju aizliegumu paturēt lomā noteiktos laika periodos;
41.5. 28.punkts par vietām, kurās visu gadu aizliegta jebkura veida zivju ieguve. 26
1818 36
6. Personu, kuras izmanto makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības, atbildība

33
4242. Šo noteikumu (tai skaitā šo noteikumu 45.punktā minēto lēmumu un 46.punktā minēto pašvaldības saistošo noteikumu) pārkāpēji saucami pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šī atbildība neatbrīvo pārkāpējus no pienākuma atlīdzināt zivju resursiem nodarīto zaudējumu saskaņā ar pamattaksi piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, kādu fiziskā persona nodarījusi, nelikumīgi iegūstot zivis vai vēžus Latvijas Republikas ūdeņos (6.pielikums).
4334
4040 . Lai pilnībā kompensētu zivju resursiem nodarītos zaudējumus, šo noteikumu 6.pielikumā minēto pamattaksi piemēro:
43.1. trīskāršā apmērā – par lomu bez makšķerēšanas kartes un makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību licences, kā arī tad, ja pārsniegts atļautais loma lielums un pieļaujamais to sugu zivju un vēžu garums, kuri nav minēti šo noteikumu 43.2.3.apakšpunktā;
43.2. pieckāršā apmērā:
43.2.1. par zivju un vēžu ieguvi aizliegtā laikā un vietā;
43.2.2. ja izmanto aizliegtus makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību rīkus un paņēmienus, kā arī aizliegtus zivju un vēžu ieguves veidus;
43.2.3. ja pārsniedz atļauto loma lielumu un pieļaujamo garumu īpaši aizsargājamo ierobežoti izmantojamo sugu zivīm – alatām, lašiem, salatēm (meža vimbām), sīgām, taimiņiem, kā arī strauta forelēm.
43.2.4. par loma un zivju vai vēžu ieguves rīku slēpšanu. 35
40 4040 44144. Zivju resursiem nodarītā zaudējuma kompensācijas apmēru, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 42.un 43.punktu, atlīdzina, pamatojoties uz Valsts vides dienesta vai Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonu lēmumu, un ieskaita lēmumā norādītajā valsts pamatbudžeta kontā Zivju fonda dotācijas ieņēmumu veidošanai.

7. 36
Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību pārvaldība un noteikumu ievērošanas kontrole

45. Zemkopības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesīga pieņemt lēmumu par īslaicīgiem makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību regulēšanas pasākumiem, tai skaitā īslaicīgiem pasākumiem, kas atšķirās no šiem noteikumiem. Pieņemto lēmumu Zemkopības ministrija publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ministrijas tīmekļa vietnē.
46. Pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem ir tiesīga noteikt no šiem noteikumiem atšķirīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību šādos gadījumos:
46.1. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību;
46.2.ja tās administratīvās teritorijas ūdeņos atbilstoši vietējiem apstākļiem ir nepieciešami papildus nosacījumi zivju un vēžu ieguvei, kas paredz:
46.2.1. aizliegumu vai ierobežojumus makšķerēšanai diennakts tumšajā laikā;
46.2.2. aizliegumu zemūdens medībām peldvietu un atpūtas vietu tuvumā;
46.2.3.šo noteikumu 25.3. apakšpunktā līdakām un 25.5. apakšpunktā zandartiem noteikto ieguves aizlieguma laiku pagarināšanu ne vairāk kā par 10 dienām pēc attiecīgas institūta zinātniski pamatotas rekomendācijas saņemšanas, ievērojot hidrometeoroloģiskos apstākļus konkrētajā kalendārajā gadā.
47. Saskaņā ar šo noteikumu 46.punktu pieņemtos pašvaldību saistošos noteikumus par nosacījumiem zivju un vēžu ieguves kārtībai tās administratīvajā teritorijā esošajos ūdeņos, kas atšķiras no šiem noteikumiem, pašvaldība publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā un pašvaldības mājas lapā internetā, arī nodrošina to pieejamību novada vai republikas pilsētas domes ēkā un pagasta vai pilsētu pārvaldēs, kā arī nosūta Zemkopības ministrijai, Valsts vides dienestam, institūtam un Dabas aizsardzības pārvaldei (ja noteikumi attiecas uz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdeņiem). Zemkopības ministrija nodrošina no pašvaldībām saņemtās informācijas ievietošanu ministrijas tīmekļa vietnē.
48.Institūts nodrošina zinātniski pamatotu rekomendāciju, kas nepieciešamas šo noteikumu 45.punktā paredzētā Zemkopības ministrijas lēmuma un 46.2.3.apakšpunktā paredzēto pašvaldības saistošo noteikumu pieņemšanai. Zinātniski pamatotā rekomendācijā institūts ietver informāciju par zivju resursu izmantošanu konkrētajā ūdenstilpē, esošā stāvokļa (situācijas) analīzi, kā arī secinājumus un ieteikumus par konkrēto makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību regulēšanas pasākumu, papildus aizliegumu vai ierobežojumu nepieciešamību un termiņiem.
49. Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonai, kā arī vietējās pašvaldības pilnvarotai amatpersonai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, veicot makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kontroli, kopā ar Valsts vides dienesta pilnvarotajām personām vai bez tām, ir tiesības pārbaudīt lomu un personas izmantotos rīkus, veikt personas aplūkošanu un mantu apskati, sastādīt par šo noteikumu un licencētās makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību noteikumu pārkāpumu administratīvo protokolu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izņemt nelikumīgi iegūtās zivis un pārkāpuma izdarīšanas rīkus un līdzekļus. Sadarbībā ar valsts amatpersonām un pašvaldību pilnvarotām amatpersonām un pilnvarotajām personām zivju resursu aizsardzībā un uzraudzībā piedalās arī privāto ūdeņu īpašnieki, kuriem pieder zvejas tiesības, un rūpniecisko zvejas tiesību un ūdenstilpju nomnieki.
8 8.Noslēguma jautājumi

50. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumus Nr.1498 "Makšķerēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 203 (4189).nr.;..…….12.04.2011. noteikumiem Nr.290.).
38
465151. Noteikumi stājas spēkā 2015.gada…...
39




Zemkopības ministrs J. Dūklavs

суббота, 31 января 2015 г.

Зима, Эх зима ...


Весна, Эх весна ...


Осень , Эх осень ...


Лето, Эх лето ....